Šaubas – šaubas ir ticības otra puse. „Es ticu, ka tas ir iespējams, tomēr šaubos, ka tas kādreiz varētu piepildīties.” Tāda ir lielākās daļas cilvēku ikdiena. Un tieši tādēļ ir tik daudz viduvējību, kas svārstās kaut kur pa vidu starp laimi un nelaimi. Vai arī tu šaubies? Es arī. Dažreiz. Tomēr es šaubos daudz mazāk nekā es šaubījos dažus gadus atpakaļ, vai nemaz jau nerunājot par kādiem piecpadsmit gadiem atpakaļ. Man kādreiz šaubas bija tāds kā alibi, jo, kad noteicu mērķi, vai apsolīju kaut ko izdarīt, beigās varēju piemetināt savas šaubas. Un, tad, kad rezultāts patiešām neizdevās, tam bija attaisnojums, jo es jau pašā sākumā šaubījos. Es šaubījos gandrīz par visu. Par vienu man šaubu nebija - ka ir iespējams pārtraukt šaubīties un dzīvot īstu dzīvi, izejot no šīs šaubu ēnas. Šaubas ir nedaudz maigākas par bailēm, pēc tam jau tās pāraug bailēs. Šaubāmies tādēļ, ka neesam pārliecināti. Neesam pārliecināti par sevi, par sasniedzamo rezultātu, jo kāds līdzīgs gadījums jeb situācija jau ir bijusi mūsu dzīvē vai citu zināmu cilvēku dzīvē un mūsu prāts to jau ir iegaumējis un uzlicis savu spriedumu par sagaidāmo rezultātu. Tā kā visas domas un projekcijas noteikti piepildās un materializējas, tad šaubas, bez šaubām, piepildās un īstenojas vienmēr.
Kas tad īsti ir šaubas? Tas tik tiešām ir pārliecības trūkums. Šaubas diktē mūsu prāts ar savu milzīgo pagātnes pieredzi. Prāts analizē, spriež un izsaka savu slēdzienu, pamatojoties uz faktiem un pieredzi. Lai ietu dzīvē uz priekšu, ir jāatmet visa šaubīšanās. Tieši tā, šaubīšanās, ne situācijas izvērtēšana atsevišķos noteiktos apstākļos pirms lēmuma pieņemšanas. Šaubīšanās nozīmē neuzticēšanos sev, atbalsta meklēšanu ārpus sevis, atbildības novelšanu no saviem pleciem. Ja pēc pieņemtā lēmuma vēl māc šaubas, aizmirsti tās. Savādāk tās vilksies līdzi pa dzīvi kā smags maiss ar veciem, nevajadzīgiem krāmiem. Uzticies sev, jo, ja jau esi pieņēmis lēmumu, tad uzticies sev, nenodod sevi savās paša acīs. Kaut arī, ja vēlāk sapratīsi, ka tās nav bijušas īstās durvis, ka lēmums bijis nepareizs, vienalga, atceries, arī šeit nav vietas šaubām, pieņem lēmumu un rīkojies, jo nav nepareizas rīcības, tā ir tikai tavā prātā, tavās šaubās. Saldējumu paņems tas, kurš ies un mēģinās, nevis tas, kurš šaubīsies un paliks uz vietas.
