Mūsu dzīves spogulis, dzīve aizspogulijā – lielākā daļa cilvēku dzīvo spoguļa otrajā pusē. Tas nozīmē principu: spogulis – es, nevis es – spogulis, kur paši nosakām savu dzīves scenāriju. Dzīve aizspogulijā nozīmē mēģināt izmainīt spoguļattēlu, nevis pašu tēlu, ko atstaro spogulis. Mūsu dzīve, mūsu notikumi mums apkārt, viss, kas mums patīk un nepatīk, tas viss ir mūsu dzīves spogulis – iekšējās pasaules ārējais atspulgs.
Dzīvošana aizspogulijā nozīmē to, ka mēs visu laiku cenšamies mainīt savu spoguļattēlu, nevis sevi, ka dzīvojam citu cilvēku spriedumu, domu un stereotipu ietekmē un pasaulē. Ja mums nepatīk esošā situācija ģimenē, darbā vai citā vidē, mēs meklējam dažnedažādus attaisnojumus radušajai situācijai, mēs meklējam iemeslus, meklējam vainīgos. Un pārsvarā, gandrīz vienmēr, arī atrodam. Tīri praktisks piemērs, ja paskatoties uz sevi spogulī, nepatīk tur redzētais, piemēram, kāda pumpa, mēs taču nesāksim to pumpu spiest spoguļattēlam, smieklīgi, ja? Bet, lielākoties, tā mēs rīkojamies ikdienas dzīvē – spiežam pumpu spogulim. Un, kad nesanāk, tad dusmojamies un atkal meklējam vainīgos, tas ir noveļam visu atbildību no sevis uz citiem. Diezgan jau ērti tā, visu laiku ir ar ko nodarboties, perties, bet tikai kādā virzienā, kur tas aizvedīs? Varbūt labāk mainīt pašu objektu un tad arī atspoguļotais tēls patiks?
Pieņemot modeli es – spogulis, mēs jau uzsākam kustību mums vēlamā virzienā. Saprotot, ka viss, kas apkārt notiek, ko es redzu ir tiešs manas domāšanas un darbības, sapratnes atspoguļojums. Ja gribu tajā kaut ko mainīt, jāsāk ar sevi, jāpadomā, ko es varētu mainīt, kāda mana rīcība varētu izmainīt esošo situāciju, lai rezultāts būtu savādāks, man patīkams. Atkal par laiku, protams, viss nenotiek uzreiz, jo dzīves spogulis atspoguļo notikumus ar nokavēšanos, bet atspoguļos gan, agrāk vai vēlāk. Ne velti ir teiciens, ko sēsi, to pļausi, vai, kā mucā sauc, tā atskan. Un svarīgi piebilst, ka mainīt situāciju un notikumus nebūt nenozīmē censties visiem spēkiem mainīt sevi, lauzt sevi, savu raksturu, bet gan viegli un plūstoši peldēt pa straumi, kā laivā, ik pa laikam ar airiem piepalīdzot, lai neuzskrienam sēklim vai citiem šķēršļiem. Un atkal, tā peldēšana pa straumi katram var šķist savādāka, daži uzskata, ka mērķus nav iespējams sasniegt bez smaga darba, piepūles, sarežģījumiem un sevis laušanu. Un atkal jau tiem arī būs taisnība, katram ir taisnība pēc saviem uzskatiem un savas saprašanas. Nav pareizu vai nepareizu lietu vai lēmumu. Vienkāršs lietu atrisinājums, ja man kaut kas nepatīk vai traucē, es šo lietu vai situāciju risinu. Un viss izdodas, jo viss, ko no sirds darām, ar pārliecību un mīlestību, tas viss notiek un izdodas. Es zinu, es varu, es daru! Viss sākas ar apņemšanos…
